Tas ir kas tāds ko gribās uzkricilēt uz papīra vai kaut kur citur, bet pieķeroties rakstīšanai nespēj izdomāt - ko lai raksta? It kā zināms viss , bet nespēj to uzrakstīt ar saviem vārdiem , pateikt skaidri , ko tu gribi pateikt , sarežģīti dažkārt.
Brīžiem nodomāju - kam tas viss vajadzīgs? Kāda jēga? , un atbildu "IR JĒGA"
Man patīk dzīvot , un negribu neko mainīt , brīžiem varbūt ir grūti , bet pasmaidi un ej tālāk, tā ir dzīve , kas ir jāizbauda. Nav jākrīt panikā un domāt par to , ka dzīve ir bezjēdzīga. Tā nav.
Jebkurš var atrast ko tādu , kas palīdzētu, lai arī cik grūti , palīdz.
Nesaku, ka tā ir visiem, vairāk aprakstu to, ka ar mani tā ir. Es izliekos, it kā nekas nebūtu noticis, un neviens pat nespēj iedomāties, ka kaut kas atgadījies, man tas patīk. Jo spēju pati ar visu tikt galā. Vai jums nav tā, ka dažkārt gribētu uz nelielu laiku pazust ar savām domām no visiem pārējiem? No visa apkārtējā, un pārdomāt dzīvi?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru