This is me,and soon i will take over the world

"i told myself I wont miss you, but I remember..what it feels like beside you."

sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis

iegrimusi noskaņās savās.




















"Es esmu, es būšu, es jūtu ka es kļūšu, par to ko es vēlos, nemiesojos citos tēlos.
Es esmu, es būšu."

Dzīve nav pasaka - pasakām laimīgas beigas!

Kārtējais mazais gruzis uznācis ir, un darīt nav ko. Gribās it kā kaut ko uzdrukāt, pat īsti nezinot ko vēlos izklāstīt. Pat nezinu, kas īsti ir. It kā viss labi, bet tomēr ir kas tāds, kas nomoka, kaut kas tik nesvarīgs, ka nespēju pat iedomāties, kas tas varētu būt, kāds ir iesmels gruzim, kāds pamats tam ir, un kāpēc tas ir. Tik mazsvarīgi, bet tomēr tā "cepī"

Kaut ko gaidu, nezinot ko īsti gaidu.
Kaut ko gribu, nezinot īsti ko vēlos šajā brīdī.

Gribās jau atkal piedzerties līdz bezsamaņai, tā ka atlūzti, uz kādu laiku vieglāk paliek, un ir labāk, zinu, ka nav tas normāli, bet dažkārt ir tā, ka tu gribi, neskatoties uz to, ka neesi tāds. Bet tomēr tevī iekšā ir kas tāds, kas piespiež to darīt, un tu to izdari, ja pat negribēji, nevēlējies, un neiedomājies par to. Dažkārt tā ar mums notiek, un neviens nespēj tevi kritizēt, nevienam nav tas ļauts, uz sevi, lai paskatās, mazās niecības...
Un novirzos es no sākotnējās tēmas, un man ir vienalga, vienkārši gribēju kaut ko uzkribilēt, lai vieglāk paliktu.



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru