" You're all i want, all i need, you're everything"
Šodien jūtos gluži tāpat kā vakardien - nekā.
jūtos nogurusi no visa, lai arī neko nedaru
apnicis domāt par to, kas bijis.
atcerēties to, kas jau sen ir pagājis, kas sen jau aizmirsts.
laikam jau nekad pa īstam tā arī neesmu to aizmirsusi, tikai domāju, ka aizmirsu.
jo ļoti bieži atceros visu, visu , kas bija
kā jūtos, un to, kā taureņi vēderā lidinājās.
es saprotu, ka man ir jāaizmirst, man ir kas cits, par ko jādomā, par to, kas notiek tagad, kas notiks.
nedrīkstu savu galvu sabāzt ar tādām domām, jo zinu, ka tas var daudz ko izmainīt.
varētu daudz kas mainīties, tas varētu arī kaut ko sabojāt.
sabojāt to, kā ir tagad!
man taču ir tik un tā tik labi, vajadzētu būt.
es domāju, ka ir.
bet varbūt tomēr.
varbūt tomēr, nav tā , kā es domāju?
es nezinu, negribu domāt, gribu nedomāt, aizmirst.
gribas izskriet pļavā, un skaļi kliegt, tik skaļi, ka kaimiņi sadzirdētu.
atbīvoties no šīs nastas, kas man tagad ir
atbrīvoties no liekām domām, emocijām.
es jūtu, ka vairs neprotu skaidri domāt
neprotu vairs skaidri rakstīt
ko domāju, to rakstu
kas ienāk prātā to tagad uzrakstu
lai gan agrāk pārdomāju, ko rakstīt.
eh.
atkal klausos Lifehouse " Everything"
un vēl projām nav apnikusi šī dziesma.
vēl projām iespaidojas ar emocijām no dziesmas.
jūtos pavisam savādāk, domāju savādāk
Kā jūtamies mans lasītāj? savādāk es te visu laiku tikai par sevi
pastāstiet tagad labāk, kā iet jums?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru