This is me,and soon i will take over the world

"i told myself I wont miss you, but I remember..what it feels like beside you."

svētdiena, 2010. gada 4. jūlijs

heart beat,heart beat, i need a heart beat.


tell me what you kill to save your life?


Gluži nezinu kāpēc man piesaista šis dzejolis , vienkārši patīk un viss. Lai gan lasot , varētu teikt , ka jūtos kaut kā līdzīgi , bet ne ļoti. Kā gribas kārtīgi nobļauties. Vai kāds būtu ar mieru skriet un kliegt līdz ar mani kopā? Vai tas nebūtu jautri? Kurš būtu ar mieru kaut ko tādu darīt kopā ar mani? Vai kāds no jums , cilvēki , atsauktos uz kaut ko tādu?


Esmu piekususi.


Nakts, atveries, lai tevī rāmi zūdu
Kas savu dzīvi atzinis par kļūdu.
Tam jāaiziet , kaut septiņkrāsu ainās
šī pasaule kā varavīksne mainās,
No līksmiem līksmāka reiz draugu pulkā smēja
Pie visiem zemes dzīru galdiem stāju,
un sirdi reibušo alkām trakām.
Bet vienmēr sajutu , ka soļo blakām
man sūtnis ēnainais no nebūtības baigās,
ar krustu zīmi noskumušā vaigā.
Nu , dzīves raibos vākus aizvērusi ,
es naktī PAZŪDU. Es esmu piekususi.

(R.Skujiņa)


tukšuma sajūta

bezspēks, izmisums

jūtos kā tāds rēgs

pēdējā laikā atceros lietas no pagātnes

to kas ir jau bijis, kas bijis jau sen aizmirst, piedots

es nezinu kāpēc

negribu domāt, negribu atkal to visu izjust

aizmirst

tas viss taču sen jau ir piedots, jau sen esmu tikusi tam pāri


baudu dzīvi

visu to, kas man ir, kas sniegts, un kas būs vēl


kušš

jābeidz domāt par to - nedrīkst

nedrīkstu savu galvu sabāzt ar stulbām atmiņām. domām

tas tikai pasliktina visu


ir taču tik labi, jābūt labi

un jūtos labi


bet pēdējā laikā, arvien vairāk kas nomāc

un to neciešu vairāk par visu

īpaši jau to, ka nespēju saņemties, un nedomāt

es nespēju sevi piespiest

apnicis.

bezspēks.

izmisums.
ko darīt.
kas notiek.
kad viss beigsies, kad pārstāšu domāt
domāt par to, ko nevajag
kas jau sen aizmirst
un to, kas jāaizmirst, laiks būtu

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru