Mīlestība ir kā narkotikas. Sākumā tevi pārņem eiforija, tu ļaujies tai pilnībā, bet nākamjā dienā jau gribi vairāk. Tā vēl nav saindēšanās, bet tev patīk šī sajūta, un tu jūties spējīgs sevi kontrolēt. Tu domā par mīļoto divas minūtes un aizmirsti par viņu uz trīs stundām.
Pamazām tu pie šā cilvēka pierodi un kļūsti pilnīgi atkarīgs no viņa.
Tagad tu domā par viņu trīs stundas un aizmirsti vien uz divām minūtēm.
Kad mīļotā nav tuvumā, tu jūties kā narkomāns, kam pietrūkst kārtējās devas.
Un, tāpat kā narkomāni zog un pazemojas, lai iegūtu nepieciešamo, arī tu mīlestības vārdā esi gatavs uz visu. / Paulu Koelju /
Tas ir viegli – būt nepieejamam. Atliek vien novērsties no citiem – un vairs nebūs jācieš.
Mēs vairs nepakļausim sevi mīlestības, vilšanās un sabrukušu sapņu riskam.
Tas ir viegli – būt nepieejamam.
Mums vairs nebūs jāuztraucas, ka esam aizmirsuši kādam piezvanīt, mums vairs nebūs jādomā par cilvēkiem, kas mums lūdz palīdzību un mierinājumu.
Tas ir viegli – būt nepieejamam.
Atliek vien izlikties, ka dzīvojam ziloņkaula tornī, un mēs vairs nekad nenobirdināsim ne asaru. Atliek vien nodzīvot dzīvi, droši spēlējot savu lomu.
Tas ir viegli – būt nepieejamam.
Atliek vien palaist vējā visu, kas dzīvē ir labs / Paulu Koelju/
EIFORIJA, LAIME, ASARAS, SMAIDS UZ LŪPĀM
manī mīt neviltots prieks, neviltota laime, esmu pārliecināta par to.
es to zinu, es to jūtu.
sirds sit straujāk,
un es zinu,ka at katru dienu vairāk tā sāk sisties straujāk
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru