Patiesībā stresu vairāk izraisa priekšnojautas, nevis paši notikumi. Bieži vien iedomātais nemaz nenotiek,viss nokārtojas, bet iekšējais kaitējums jau ir norisinājies. Dzīvojot patstāvīgās bailēs, ka varētu atgadīties kaut kas slikts, jūs nodarāt sev lielu ļaunumu. Lai neuztrauktos par svarīgu tikšanās nokavēšanu, mēģiniet labāk aizietu uz to ar liela laika rezervi. Ja notiek kaut kas tāds, ko nespējat kontrolēt, piemēram, aizkavējas reiss vai sabojājas mašīna, tad visi pasaules uztraukumi neko nemaina. Vienīgais, ko jūs varat darīt šādās situācijās, ir izturēties pēc iespējas mierīgi un savaldīgi.
Dusmas, cerību sabrukums vai nelaimīgas atmiņas par pagātni var būt nozīmīgs stresa cēlonis - un cik nevajadzīgs! Varbūt jūsu bērnība bija laimīga, jūs uzaugāt bez sirsnības, varbūt jūsu vecāki vai bijušais dzīvesbiedrs nekad patiesi nebija rūpējies par jums, vai varbūt esat izdarījis kaut ko tādu, ko tagad dziļi nožēlojat. Šāda atskatīšanās pagātnē ir vērtīga vienīgi tad, ja tā padara jūs mazliet gudrāku un jūs gūstat lielāku izpratni par tagadni un nākotni. Jūs nevarat mainīt to, kas ir noticis, un tomēr jūs būsiet pārsteigts, uzzinot, cik daudz cilvēku lielāko daļu dzīves izposta, nepārtraukti atsaucot atmiņā to, kas ir noticis agrāk. Un tā - pieņemiet pagātni tādu, kāda tā ir. Ir pat iespējams, ka cilvēki un notikumu, kas darījis jūs nelaimīgu pagātnē, izveidojuši jūs tieši tādu kāds esat pašreiz [ piemēram , kā mani pašu] . Varbūt jūs nebūtu sasniedzis to visu, kas jums ir tagad, ja jums nebūtu bijusi tāda pagātne.
Daudziem cilvēkiem stresa cēlonis ir ikdienas traucēkļi - pārmērīgs troksnis, karstums vai cilvēku drūzma [ man bieži tā ir ]. Un , protams ļoti daudz citu notikumu un cēloņi ir saistīti ar stresu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru