tukšums

"Sāp sirds tik stipri
vēlos citur atrasties
kā asins
traipi tā bēdas neiziet
jo vārdi laipni
vairs ticami neliksies"

Pavasaris galvā, esmu nopriecājusies par to, ka beidzot sākas pavasaris, ka pavisam drīz būs zaļa zāle, kurā nogulties, drīz būs saule, silts laiks, beidzot varēs lieko apģērbu novilkt.
Ātrāk vēlos redzēt ziedu pļavas, eh, tik skaists ir pavasaris, patīk.!

Un tomēr pēdējā laikā jūtos savādi, pati esmu savādāka, kaut kas nav tā kā vajadzētu būt. Liekas ka kaut kas būtu atgadījies, bet lieliski zinu to, ka nekā nav, viss ir labi, ir jābūt labi.
Nezinu, kas varētu būt pie vainas, nezinu tiešām, un tā vienmēr ir bijusi mana problēma.
Bez iemesla gruzīšanās, kas var būt vēl nepatīkamāks....
Es mīlu dzīvi, sevi, un daudz ko vēl citu, ne par ko nemainītu to visu.
Zinu, ka ir grūti dažkārt, bet nav iemesls, lai mainītu ko, jādzīvo tālāk.

"Neraudi, nemocies, dzīve ir viena - dzīvo to brīvi ar prieku."

Es pat loģiski nezinu ko pateikt, pat nezinu ko īsti es gribu pateikt ar to visu.
MURGS.

Paldies par uzmanību.