Un tā nu es bezjēgā vēlos ko uzrakstīt, nebūs jau ne pirmā, ne pēdējā reize.
Jūtos vienkārši tik labi, vairs nedomāju par problēmām, kurām domāju.
un manī mīt tagad tāds neapvaldāms prieciņš,haha
uz brīdi aizmirstu ko tādu, par ko nemaz pašlaik negribās atminēties
Pašlaik cenšos izdomāt ko, lai uzraksta, jo godīgi runājot, es nezinu ko lai rakstu, nezinu par ko, es vienkārši gribēju kaut ko uzrakstīt, kaut vai kaut ko bezjēdzīgu, bet man gribējās kaut ko uzrakstīt.
Un tā nu sēžu es te pie datora,ar ļoti sāpošu muguru, tieši tā, nenormāli sāp man mugura + kreisā kāja sāp, no rīta būs grūti man iemigt, jo sāpes tiešām nomoka, bet tā es cenšos par to nedomāt, viss taču ir vislabākajā kārtībā, vai ne?
Fonā skan kaut kāda patīkama kluba mūzika, un man pašai ir patīkami, šodien, ja aizmigšu, saldi čučēšu, ā, un man tāds prieks par to. Savādāk pēdējā laikā grūti aizmigt kaut kā, bet šorīt ātri aizmigšu, jo jūtos patīkami nogurusi.
Un tā nu atkal es sāku klausītie Grafomānu, nevaru vnk, esmu atkarīga no viņa mūzikas, nav bijusi tāda diena, kad nenoklausītos visas viņa dziesmas. Un atkal pamazām manī rodas iedvesma, nevar nerasties, klausoties viņa dziesmas vienmēr par kaut ko aizdomājies. Un dažubrīd pat uznāk kas tāds, ka pati sāku rakstīt liriku.
Bet pašlaik tik liela iedvesma man nav, šonakt nē. :D
Un tā nu es laikam beigšu bezjēdzīgi ko rakstīt, tāpat zinu, ka nav jēgas no rakstītā, bet tomēr izdarīju to ko vēlējos, RAKSTĪT kaut ko, kaut vai beztēmā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru