Šodien atkal jūtos draņķīgi, jau atkal tik daudz kas liekas jau apnicis
es vairs nezinu, ko darīt,ko domāt, man ir apnicis viss.
Apnicis pēdējā laikā dzīvot neziņā, neziņā par to, kas ir, kam jābūt, kā, un vai tas tā ir, apnicis nezināt, lauzt galvu par to, domāt, negribas vairs domāt par to, un par to. VISS.
" Dzīve nav pasaka, pasakām laimīgas beigas"
Jau pagājis tik ilgs laiks, laiks, kopš vienkārši viss liekas tik sarežģīts, jaus en nebiju ko tādu izjutusi, tā nedrīkst, man ir jābeidz, jābeidz domāt. Domāt par to, ko nevajag. Lauzt kāda dēļ galvu, domājot par to,kas ir atgadījies, kas būs, vai tā ir.
Esmu nogurusi, jūtos nogurusi jau, vairs nevaru, domas spiež manu galvu, liekas drīz nojūgšos, bet nedrīkstu, es nedrīkstu izrādīt sajūtas, nekad.
Turpināšu smieties, smaidīt un izlikties, ka viss ir tik labi,
jo es taču MĪLU DZĪVI. Neskatoties uz problēmām, grūtībām.
Vienmēr tā būs, būs grūti, būs sāpīgi.
vnk uzspļaut uz visu, un dzīvot tālāk.
POHUJ
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru