This is me,and soon i will take over the world

"i told myself I wont miss you, but I remember..what it feels like beside you."

svētdiena, 2010. gada 2. maijs

lai debesis raud




Jau kādu stundu skatos uz ekrānu, un domāju ko rakstīt, tiešām stundu.
Tik ilgi skatījos un domāju, ko lai uzrakstu, un vēl projām nezinu ko lai uzrakstu
Lai arī cik man gribētos tagad rakstīt, es nespēju izdomāt ar ko lai iesāk, ko lai uzrakstu, vai arī kā to visu noformulēt, lai izskatītos sakarīgi, nevis kā parasti,
mani trakie murgi.
Bet man vienalga, arī murgos ir jāatrod kāda jēga, pareizā doma, to, ko vēlējās pateikt jums, ko izklāstījis.
Jau tagad lasot var saprast, ka klāstu jums es savus murgus, nesaprotamus teikumus, ar tik nesaprotamu domu.
Bet ja kāds tiešām lasa, tad tas saprot, ko vēlos pateikt.
Kā es šobrīd jūtos.


Vai zini?


Atzīstu, nav labi pēdējā laikā, atzīstu ar grūtībām
Parasti man bija vienalga, es uzspļāvu visam, nedomāju par to.
Taču tagad mani viss nomāc, jūtos nogurusi, nogurusi no neziņas, no tā, ka es neko nesaprotu, es nezinu kas notiek, es nezinu ko domāt, ko darīt.
Es vēlos raudāt, izraudāties, bet jūtu, ka nespēju.
Vairs nespēju, agrāk tik daudz raudāju dēļ dzīves, tagad es nekad vairs neraudāšu, un man tas tik labi padodas.
Es nedrīkstu izrādīt vairs emocijas, man ir vienalga jau,par visu.
Lai ir kā ir.
es turpināšu dzīvot, neskatoties uz to, cik grūti dažkārt ir,būs,ir bijis.
Turpināšu iet savu ceļu, sniegties pēc saviem mērķiem, pēc tā ko vēlos ES, nevis kāds man apkārtējais cilvēks.
Man vienalga par jums visiem.

Vēlētos tagad kaut kur aizklīst tālu tālu mežā, apsēsties uz liela akmens, un pārdomāt dzīvi, to kas ir, un kā nav, to ko es īsti vēlos, un ko vajadzētu mainīt.
Paklausīties putnu čivināšanā, un mierīgi, negruzoties domāt, klīstot domās saprast.
Saprast, kas man ir vajadzīgs, un kā pareizi rīkoties, eh

"Agrāk no rītiem es cēlos ar smaidu, bet tagad īgns un bēdīgs"



Rakstot palika tik viegli, vieglāk, zinot vēl to,ka reti kurais te lasa kaut ko,saprotu, ka labāk tā arī lai ir. Lai nebūtu tā, ka lasot manus nesakarīgos tekstus, nospriestu sazin ko par mani.
ES MĪLU DZĪVOT, neskatoties ne uz ko.

"Ārā līst lietus tik daudz, ka neviens vairs nesaprot, vai es raudu"

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru