klusums

"Reizēm kad smaidu, liekas,ka pati sevi mānu "

Atgriezties,aizbēgt, kaut es to varētu, ja spētu, es cerētu, ka kādreiz tikšu galā, bet tumsa un klusums mani vēl joprojām vajā.
Klusums nespēj sildīt tas spēj tikai sāpināt.

Es nevaru apmaldīties, es nevaru pazust.

Klusums,tumsa, jau atkal
atmiņas
pagātne,tagadne
jau atkal tik daudz kas mani nomoka
jau atkal, kārtējo dienu mani tas viss nomoka
es jau esmu nogurusi
nespēju vairs skaidri domāt
klusums, klusums, klusums
būdama vienatnē, es jūdzos
es atzīstu to
man ir grūti, ir grūti
lai arī cik grūti, man tas jāatzīst

es nesaprotu, kas ar mani notiek
man beidzot ir jāsaņemas, man ir jāsāk skaidri domāt
jābeidz lauzt galvu, par to visu
jābeidz domāt, jāuzspļauj tam visam
kā vienmēr to biju darījusi, kā vienmēr esmu rīkojusies


Esmu pieļāvusi kļūdu, ļaudamās
un es nespēju vairs neko izmainīt
es nožēloju
atkal
jau atkal

Es labprāt tagad izraudātos, bet es nespēju
es nespēju raudāt vairs, jau sen
neatceros pat pēdējo reizi, kad nobirdināju dzīves dēļ asaru
jeb atklātāk - kāda dēļ

"Tu jūti,ka sakrātās emocijas sāk tevi grauzt"

Es vēlētos tagad izskriet ārā, lai lītu lietus
izskriet, samirkt, un kliegt
tik skaļi cik es vēlētos
un neviens nedzirdētu, neviens
apsēstos uz akmens, un pārdomātu
un saprastu, ka beidzot jāpārstāj par to visu domāt

Jāsāk turpināt atkal savu ceļu, nedomājot par to, kas bija.
viss, es saņemšos beidzot
un turpināšu darīt to ko vēlos